Alergēni

Mājsaimniecības alergēni

Mājsaimniecības alergēni

Mājas putekļi sastāv no sēnītēm, augu šķiedrām, pārtikas daļiņām, insektu ekskrementiem, cilvēku un dzīvnieku ādas daļiņām (epidermas). Turklāt tajos iemājo arī ērcītes, kam piemīt ārkārtīgi spēcīgas alerģiskas īpašības (arī mirušām). Īpaši daudz šādu putekļu ar ērcītēm sakrājas mīkstajās mēbelēs, matračos, spilvenos, segās, pledos un paklājos.
Ziedputekšņi

Ziedputekšņi

Par alergēnu var būt sekojoši augi: koki un krūmi - bērzs, alksnis, lazda, ozols, kļava, papele, osis, goba un citi; graudzāles - timotiņš, auzene, skarene, kviešu zāle, ugunsgrēks, rudzi, griķi, kvieši un citi; nezāles - pienene, kaņepe, nātre, vērmele, gundega un citas. Saskaņā ar šo augu ziedēšanas laiku iedala trīs alerģisko slimību saasināšanās periodus: pirmais – pavasarī, koku ziedēšanas laikā (aprīlis, maijs), otrais – vasarā, (putekšņi un graudaugi - jūnijs, jūlijs), trešais – rudenī (nezāļu putekšņi augusts- oktobris).
Dzīvnieku alergēni

Dzīvnieku alergēni

Visbiežāk alerģiju rada suņu un kaķu ādas daļiņas, kā arī spalvas un vilna, ko izmanto mēbeļu un spilvenu pildījumiem. Tāpat var būt alerģiska reakcija arī uz dzīvnieku siekalām un urīnu. Īpaši bīstami ir kaķi, kā īsspalvaini, tā garspalvaini. Par biežāku alerģijas iemeslu kļūst kukaiņi – īpaši mājas putekļu ērcītes un tarakāni, nedaudz mazāk kodes, skudras u.c. kukaiņi.
Pārtikas alergēni

Pārtikas alergēni

Neskatoties uz to, ka alerģija var attīstīties pret jebkuru pārtikas produktu, izplatītākie alergēni ir piens, olas, zivis, vēžveidīgie, soja, kvieši un rieksti, īpaši zemesrieksti. Ir arī krusteniskā alerģija, kas ir viena alergēna sekas. Piemēram, cilvēks, kam ir alerģija pret zemesriekstiem, var kļūt alerģisks arī pret citiem pākšaugiem, tai skaitā zirņiem, sojas pupiņām, lēcām. Tāpat cilvēkiem, kam ir alerģija pret meloni, var ar laiku attīstīties alerģija pret gurķiem un ķirbi, kā arī, ja ir alerģija pret garnelēm, cilvēki var kļūt alerģiski arī pret krabjiem. Dažiem attīstās alerģija pret sulfītiem – ķīmiskām vielām, kas tiek izmantoti ēdiena krāsas saglabāšanai, piemēram, žāvētiem augļiem un dārzeņiem. Reakcija izpaužas kā apgrūtināta elpošana vai šoks pēc ēdiena, kas satur sulfītus. Sulfīti var radīt arī smagas astmas lēkmes.
Sēnīšu alergēni

Sēnīšu alergēni

Sēnes ir mikroorganismi, kas mīt gan telpās, gan arējā vidē. Telpās sēnītes galvenokārt sastopamas vecajā sienu apdarē, gaisa mitrinātājos, vannas istabās, uz vannas aizkariem, santehnikā, atkritumu kastēs, konteineros ar pārtikas paliekām, mitros pagrabos. Ārējā vidē sēnītes ir plaši izplatītas. Tās var būt gaisā, augsnē, sālsūdenī, saldūdenī. Alerģiskas slimības paasinājumu var radīt pastaiga pa mežu, dārzu, tā var parādīties pēc siena, graudaugu, lapu grābšana, īpaši mitrā un siltā vasarā vai rudenī pēc lapkriša. Ir svarīgi zināt vai nav alerģija no sēnītēm – mikroorganismiem, jo šādai personai var būt alerģija arī pret pārtikas produktiem, kuru pagatavošanas procesā tiek izmantota fermentēšana: piena produkti (jogurts, krējums, daži mīkstie sieri - Rokforas, Kamambēra, Čedaras), raugs un izstrādājumi, kas izgatavoti no mīklas (svaigi cepta kviešu un rudzu maize, smalkmaizītes), kāposti, žāvēta gaļa vai zivis, alus, bezalkoholiskie dzērieni u.c. Daži cilvēki, kuriem ir alerģija pret sēnītēm nepanes penicilīna grupas antibiotikas.