Blogs

Bērnu alerģijas

Bērnu alerģijas

Bērnam augot, jau agrīni nedrīkst palaist garām simptomus, kas var liecināt par kādu alerģisku reakciju, piemēram, bieža klepošana, sēkšana, grūtības elpot (astma), šķaudīšana (alerģisks rinīts jeb alerģiskas iesnas), acu asarošana (alerģisks konjunktivīts), izsitumi uz ķermeņa (atopiskais dermatīts, nātrene) vai sāpes vēderā, slikta dūša tūlīt pēc kāda konkrēta ēdiena apēšanas (pārtikas alerģija). Svarīgi ir iespējami drīz diagnosticēt alerģijas cēloni, lai saīsinātu slimošanas laiku, uzlabotu bērna pašsajūtu un neradītu varbūtību, ka parādīsies jaunas alerģiskas izpausmes.

No alerģijas nav pasargāts neviens bērns, arī zinātnieki pilnībā nevar izskaidrot katras alerģijas rašanās mehānismu, taču lielākajai daļai bērnu, kam dzīves laikā parādās kāda alerģiska reakcija, tā ir iedzimta.

Alerģija ir imūnās sistēmas reakcija uz kādu tai nepatīkamu kairinātāju. Rezultātā tiek producētas dažādas vielas, kas provocē iekaisuma reakciju un tādas slimības kā alerģisku rinītu, atopisko dermatītu, nātreni, pārtikas alerģiju. Alerģija nav lipīga, tā nepāriet no bērna uz bērnu!

Dažreiz līdz alerģiskās reakcijas izpausmēm paiet vairākas stundas vai pat dienas, tāpēc bieži vien var neiedomāties, ka pie vainas pirms vairākām stundām glaudītais kaimiņu kaķis.

Kā palīdzēt bērniem? Vispirms jānovērš saskare ar alergēnu. Biežākie alerģiju izraisītāji bērniem:

  • ziedputekšņi,
  • kukaiņu kodumi,
  • dzīvnieku (mājdzīvnieku) ādas epitēlijs,
  • putekļu ērcīte,
  • pelējums, sēnītes,
  • cigarešu dūmi,
  • smaržas un citas ķīmiskas vielas, kas pievienotas veļas pulveriem, losjoniem, mazgāšanās līdzekļiem,
  • ēdiens – olas, rieksti, piens, piena produkti, tomāti, paprika, zemenes, citrusaugļi, soja, zivis.

Lai konstatētu, vai bērnam tiešām ir alerģija, ieteicams doties uz konsultāciju pie speciālista, detalizēti izstāstīt sūdzības un simptomus, lai nepieciešamības gadījumā ārsts varētu nosūtīt uz konkrētiem izmeklējumiem, kas palīdzētu nonākt pie pareizas diagnozes un ārstēšanas plāna.

Lai mazinātu alerģiskos simptomus, speciālists noteikti ieteiks kādu no šiem pasākumiem:

  • ja bērns ir alerģisks pret mājdzīvnieku un tas ir pierādīts ar speciāliem alerģiju testiem, diemžēl dzīvnieciņam būs jāmeklē jaunas mājas;
  • putekļu ērcītei patīk dzīvot vietās, kas ir salīdzinoši mitras un bagātas ar barību, – gultā, segās, spilvenos, matračos. Matračiem un spilveniem jābūt alergēnu drošiem, veļa jāmazgā vismaz reizi 1–2 nedēļās karstā ūdenī;
  • ja bērns ir alerģisks pret ziedputekšņiem, mājās lietderīgi būs gaisa kondicionieri, var palīdzēt

deguna un acu skalošana ar ūdeni;

  • ja tas ir iespējams, līdz 6 mēnešu vecumam bērns barojams ar krūti vai ēdienreizē pievienojama viegla bezglutēna putriņa. Pārāk ātri sākta barošana ar dažādiem pārtikas produktiem var būt iemesls alerģijai. Kad sāk bērna piebarošanu, jāatceras, ka ar jauniem produktiem mazulis jāiepazīstina ar pāris dienu intervāliem un jādod mazas porcijas, vērojot, vai neparādās kāda alerģiska reakcija. Govs piens, olas, citrusaugļi, zemesriekstu sviests ir produkti, no kuriem pirmos 6–9 mēnešus ieteicams atteikties.

Vieni no medikamentiem, ko ārsts var ieteikt lietot, ir antihistamīni. To darbības princips slēpjas nosaukumā – tiek traucēta histamīna iedarbība organismā, tādējādi mazinot aizliktā deguna, niezes, izsitumu, acu asarošanas izpausmes. Pozitīvi ir tas, ka antihistamīnus drīkst lietot arī profilaktiski, pirms paredzamā kontakta ar alergēnu, piemēram, ja nedēļas nogalē, ciemojoties laukos, gaidāma neizbēgama tikšanās ar vecmammas kaķiem.

Antihistamīni, protams, nav vienīgā medikamentu grupa, kas cīnās ar alerģiju izraisītajiem simptomiem. Nopietnākos gadījumos medicīnas speciālists var ieteikt ārstēšanā pievienot vēl kādu zāļu medikamentu.

Neskaidrību gadījumā vienmēr jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par pareizu zāļu lietošanu.

 

 

Raksta autors: Dr.Sanita Paudere, ārsts-rezidents ģimenes medicīnā

Atgriezties uz Blog sadaļas sākumu