Blogs

Lietas, kas jāzina par pārtikas alerģijām

Lietas, kas jāzina par pārtikas alerģijām

Pārtikas alerģija industriāli attīstītās valstīs skar arvien vairāk cilvēku – alerģija pret pārtikas produktiem Eiropā attīstās pat 7,5% bērnu. Pārtikas alerģija var izpausties ar elpošanas, ādas un vispārējiem simptomiem, bet apmēram trešdaļai cilvēku ar pārtikas alerģiju ir gastrointestināli simptomi. Agrīnie kuņģa–zarnu trakta simptomi var būt saistīti ar vēdera izejas traucējumiem: šķidra vēdera izeja vai caureja, sāpes un kolikas.

Pārtikas alerģijas gadījumā bērna organisms uzņemto barību uzskata par kaitīgu, tāpēc iedarbojas imūnā sistēma, kas cenšas radīt aizsargvielas pret šo ēdienu. Nākamajā reizē, kad attiecīgais produkts nonāk bērna mutē, tiek ieelpotas tā daļiņas vai tas nonāk uz ādas, organisms reaģē, izdalot dažādas vielas, arī histamīnu. Šīs vielas ir kā palaidējmehānisms alerģiskajām reakcijām. Tās var būt šķaudīšana, aizlikts deguns, deguna tecēšana, acu asarošana, niezoši izsitumi uz ķermeņa, kņudinoša sajūta mēlē, lūpās, sēkšana, sāpes vēderā, caureja, tūska.

Bieži tiek jaukta pārtikas nepanesība un pārtikas alerģija. Pārtikas nepanesības gadījumā simptomi ir līdzīgi, tomēr ar atšķirībām – biežas atraugas, smaguma sajūta pakrūtē, meteorisms, šķidrāka vēdera izeja, arī caureja, galvassāpes, nervozums. Pārtikas nepanesības gadījumā nav iesaistīta imūnā sistēma, parasti tā saistīta ar cilvēka kuņģa–zarnu trakta īpatnībām, nespējot sagremot kādu konkrētu vielu, piemēram, laktozi. Tas ir nepatīkams, taču reti bīstams stāvoklis atšķirībā no pārtikas alerģijas.

Bērnam var būt alerģija pret gandrīz jebkuru produktu, taču daži alerģijas izraisītāji aizdomās tiek turēti pirmie:

  • piens – parasti tieši govs piens izraisa piena alerģiju; alerģisks var būt arī aitas, kazas un bifeļa piens. Bērni, kas ir alerģiski pret govs pienu, parasti ir alerģiski arī pret sojas pienu;
  • olas – gan olas dzeltenums, gan baltums satur virkni olbaltumvielu, kas var izraisīt alerģiju. Biežāk tomēr alerģiju izraisa tieši olas baltums;
  • rieksti – pirms kāda produkta lietošanas uzmanīgi jāizlasa marķējums, turklāt tas darāms katru reizi pirms lietošanas. Ražotnes bieži maina produktu receptes. Jāatceras, ka daudzi produkti var saturēt riekstu daļiņas, ja tos gatavo turpat, kur produktus, kuru sastāvā ir rieksti. Lai notiktu alerģiska reakcija, pietiek ar pavisam niecīgu rieksta olbaltumvielas daļiņu;
  • soja – sojas pupiņu produkts – ir viens no biežākajiem alerģiju izraisošajiem produktiem bērniem. Daudzos gadījumos “sojas alerģiju” provocē zīdaiņu mākslīgie sojas maisījumi. Tomēr lielākajai daļai šo bērnu alerģija pāriet līdz 3 gadu vecumam;
  • kvieši – alerģija rodas, organisma imūnsistēmai pastiprināti reaģējot uz kviešu olbaltumvielām. Tai raksturīgs sākums zīdaiņa vecumā. Pieaugušajiem un pusaudžiem šāda alerģija nav raksturīga;
  • zivis – visbiežāk alerģisku reakciju izsauc svaigu zivju olbaltumvielas. Tomēr alerģija iespējama arī uz zivju želatīnu no zivs ādas un kauliem. Arī zivju eļļu vēlams izslēgt no uztura, lai gan eļļa kā tāda nesatur olbaltumvielas, tomēr nereti tur ir sīkas zivju olbaltumvielu daļiņas. Bieži zivju daļiņas (anšovus) satur Cēzara salāti un Cēzara mērce.

Lai gan zināms, ka alerģiju nav iespējams izārstēt pilnībā, pārtikas alerģija ir no gadījumiem, kad var cerēt, ka bērns no šīs problēmas izaugs. Visbiežāk tas izdodas no olu, piena, kviešu un sojas produktu alerģijas. Alerģija pret zivīm un citiem jūras produktiem parasti parādās vēlākos gados, tai ir tendence saglabāties visu dzīvi.

Ja ir aizdomas par pārtikas alerģiju bērnam, obligāti jāapmeklē ģimenes ārsts, kas uzdos šādus jautājumus:

  • Kādi ir simptomi?
  • Cik bieži šādas izpausmes novēro?
  • Kāds ir intervāls starp ēdienreizēm un simptomu parādīšanos?
  • Vai kādam no ģimenes locekļiem ir alerģiskas reakcijas, piemēram, astma, atopiskais dermatīts, pārtikas alerģija?

Ārstam jāizslēdz stāvokļi, kas var imitēt pārtikas alerģiju, piemēram, pārtikas nepanesība. Ja bērnam ir caureja pēc piena dzeršanas un nav citu simptomu, kas liek domāt par alerģiju, jāizslēdz laktozes nepanesība. Arī celiakija jeb glutēna nepanesība var izpausties ar alerģijai līdzīgiem simptomiem.

Ģimenes ārsts, visticamāk, ieteiks konsultāciju pie alergologa, kas uzdos specifiskākus jautājumus un izmeklēs ar speciāliem alerģiju testiem. Viens no šādiem testiem varētu būt ādas alerģiskais tests, kad uz bērna rociņas uzpilina alergēnu, viegli iedur šajā vietā, pēc 15 minūtēm gaida rezultātu. Ja dūriena vietā parādījies sārts pacēlums, ar lielu varbūtību ir pierādīta alerģija pret konkrēto ēdienu, taču alergologs var veikt citus izmeklējumus, lai diagnozi apstiprinātu pilnībā.

Pēc pārtikas alerģijas diagnozes apstiprināšanas alergologs izveidos ārstēšanas plānu, lai mazais ķipars var netraucēti augt, spēlēties un iekļauties vienaudžu bariņā. Pirmais un svarīgākais uzdevums vecākiem – palīdzēt bērnam izvairīties no alergēna. Kad bērns sāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, skolu vai kādu pulciņu, pasniedzēji noteikti jābrīdina par bērna alerģijām. Protams, pašiem jāizglīto mazais, lai viņš mācētu izvairīties no ēdieniem, kas nav tik vēlami.

No medikamentiem, kam noteikti jābūt vecāku zāļu skapītī vai somiņā, jāpiemin antihistamīni. Tie palīdzēs tikt galā ar tādiem alerģijas izraisītiem simptomiem kā nātrene, deguna tecēšana, šķaudīšana, acu asarošana. To darbības princips slēpjas nosaukumā – tiek traucēta histamīna iedarbība organismā, tādējādi mazinot aizliktā deguna, niezes, izsitumu, acu asarošanas izpausmes.

Atgriezties uz Blog sadaļas sākumu