Alerģijas simptomi

Bērnu alerģija

Deguna tecēšana, acu asarošana, nieze un citas alerģiskas izpausmes skar ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus. Mūsu atvases nav pasargātas no alerģijas nevienā vecumā, īpaši, ja arī vecāki ir jutīgi pret kādu alergēnu. Dažreiz alerģija izzūd pati no sevis, bērnam pieaugot, bet dažreiz ar to jāsadzīvo visu mūžu.

Alerģija ir imūnās sistēmas reakcija uz kādu tai nepatīkamu kairinātāju (piemēram, putekļu ērcītes, dzīvnieku spalva, ziedputekšņi). Rezultātā tiek producētas dažādas vielas, kas provocē iekaisuma reakciju un tādas slimības kā alerģiskais rinīts, atopiskais dermatīts, nātrene, pārtikas alerģija. Alerģija nav lipīga, tā nepāriet no bērna uz bērnu. Dažreiz līdz alerģiskās reakcijas izpausmēm paiet vairākas stundas vai pat dienas, tāpēc varam apjukt un neiedomāties, ka pie vainas pirms vairākām stundām dzertais piens vai glaudītais kaķis.

Biežākie simptomi, kas vecākiem liek aizdomāties par alerģiju:

  • vemšana, atteikšanās no ēdiena, zarnu kolikām līdzīgas izpausmes, caureja, lēna pieņemšanās svarā;
  • deguna tecēšana, šķaudīšana, svilpjoša skaņa elpojot vai klepojot, atkārtotas bronhīta epizodes, ilgstošs un pastāvīgs klepus;
  • uz ādas – izsitumi (dermatīts, nātrene);
  • viegla aizkaitināmība, slikts miegs, bieža raudāšana, galvassāpes.

Galvenie alerģiju izraisītāji bērniem ir ēdiens (piens un piena produkti, olas, zemesriekstu sviests, apelsīni, šokolāde, sojas pupiņas, tomāti, zivis un kvieši) un ieelpotie kairinātāji (putekļu ērcīte, ziedputekšņi, dzīvnieku spalva un pelējums). Dažreiz alerģisku reakciju var sagaidīt pēc krāsvielām un konservantiem bagāta uztura lietošanas – vainīgas var izrādīties konfektes, mērces, saldējums, cepumi.

Alerģiskā reakcija uz piena produktiem, īpaši uz govs pienu, neatšķiras no simptomiem laktozes nepanesības gadījumā, tāpēc noteikti jāapmeklē ārsts, kas noteiks pareizo diagnozi.

 

Avots: Murtagh’s Patient Education 6 Edition

Alerģiju izpausmes

Alerģijas izpausmes ir dažādas, atkarībā no tā, kurš cilvēka orgāns visvairāk skarts (dažreiz alerģiskas reakcijas var kombinēties). Alerģisks acu bojājums – alerģisks konjunktivīts, alerģisks deguna gļotādas bojājums – alerģiskas iesnas (rinīts), alerģisks bronhu bojājums – bronhiālā astma, alerģisks ādas bojājums – nātrene.

Alerģiju atvairīšana

Alerģijas izpausmes ļoti apgrūtina ikdienu. Tāpēc ir būtiski, tiklīdz rodas aizdomas par alerģiju, izvērtēt apkārtējo vidi, iespējamos alergēnus vai karinātājus, simptomu rašanās laiku un ilgumu, kā arī to ietekmi uz dzīves kvalitāti, lai konsultētos ar ģimenes ārstu vai alergologu. Visefektīvākais veids, kā ārstēt alerģiju ir profilakse. Tas nozīmē, ka ir jāzina alergēns un jāizslēdz iespēja saskarsmei ar to.